Jaunumi

Nekustamo īpašumu kadastrālās vērtības paliks nemainīgas līdz 2020.gadam

Saistībā ar iespējamo neskaidrās nodokļu politikas pārskatīšanu, un, lai nepieļautu strauju nekustamā īpašuma nodokļa strauju paaugstināšanos 2018.gadā, ir pieņemti grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, turpmāk – Grozījumi, kas stāsies spēkā 2017.gada 8.jūnijā. Ar Grozījumiem ir paredzēts līdz 2020.gadam atstāt nemainītas nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības, un veikt citas izmaiņas nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības noteikšanas kārtībā.

Kadastrālās vērtības „iesaldēšana

Ar Grozījumiem tiek plānots novērst nekustamā īpašuma kadastrālo vērtību straujo pieaugumu dzīvojamās apbūves zemēm un dzīvojamajiem objektiem. Līdz ar to 2014.gadā apstiprinātā kadastrālo vērtību bāze, kas bija spēkā 2016. un 2017.gadā, tiks piemērota arī 2018. un 2019.gada kadastrālo vērtību aprēķinam. Tas nozīmē, ka, piemēram, daudzdzīvokļu 3-5 stāvu mājas, kas atrodas Rīgā, kadastrālā vērtība paliks 2016. un 2017.gada līmenī – vidēji 168,12 EUR/m2  apmērā, nevis palielināsies par vairāk nekā 35% līdz vidēji 228,35 EUR/m2.

Izmaiņas nekustamā īpašuma kadastrālās vērtības aprēķināšanā

Ar Grozījumiem tiek arī noteikts, ka turpmāk Ministru kabinets kadastrālo vērtību bāzi izstrādās un apstiprinās reizi četros gados, nevis reizi divos gados, kā tas ir bijis līdz šim. Grozījumos ir paredzēti arī vairāki gadījumi, kad tiks izdarīti izņēmumi no šobrīd pastāvošās objekta kadastrālās bāzes vērtības aprēķināšanas kārtības. Ir paredzēts, ka Ministru kabinets līdz 2017.gada 15.septembrim noteiks izņēmumus attiecībā uz atsevišķām kadastrālo vērtību zonām, atsevišķiem ēku tipiem, atsevišķām jaunajām ēkām, kā arī attiecībā uz telpu grupu lietošanas veidu un apgrūtinājumu piemērošanu. Minētie izņēmumi tiks ņemti vērā, pārrēķinot atsevišķu objektu kadastrālās vērtības 2018.gadā. Tādējādi, neskatoties uz kadastrālās vērtības „iesaldēšanu”, atsevišķiem objektiem kadastrālā vērība paaugstināsies vai samazināsies jau 2018.gadā.

Viens no izņēmumiem attieksies uz ēkām, kas nodotas ekspluatācijā pēc 2000.gada 1.janvāra. Šo ēku kadastrālā vērtība tiks palielināta, piemērojot koriģējošo koeficientu. Jaunbūvju kadastrālo vērtību palielināšana skaidrojama ar to, ka pašlaik šādu ēku kadastrālā vērtība nereti ir daudz mazāka nekā to tirgus vērtība, līdz ar to ir nepieciešama šo ēku kadastrālās un tirgus vērtības izlīdzināšana.

Interesanti, ka arī uz tiem objektiem, uz kuriem ir reģistrēti atsevišķi apgrūtinājumi kā, piemēram, Baltijas jūras un Rīgas jūras līča aizsargjoslas un īpaši aizsargājamās dabas teritorijas, tiks koriģēta kadastrālās vērtības noteikšana. Šobrīd šādi apgrūtinājumi samazina objekta kadastrālo vērtību par aptuveni 20% līdz 30%, tomēr turpmāk, nosakot kadastrālo vērtību, šādas atlaides vairs nepiemēros. Tādējādi palielināsies arī to īpašumu kadastrālā vērtība, uz kuriem atrodas iepriekš minētie apgrūtinājumi. Savukārt zemei, uz kuras reģistrēts apgrūtinājums – kultūras piemineklis un kuras lietošanas mērķis ir dzīvojamā apbūve, tiks piemērots koeficients 0,7, tādējādi tās kadastrālā vērtība tiks samazināta.

Zvērinātu advokātu birojs  „Rasa un Ešenvalds” uzskata, ka nekustamo īpašumu kadastrālo vērtību „iesaldēšana” līdz brīdim, kad būs izstrādāta skaidra nodokļu politika, ir pareizs solis. Ar Grozījumiem tiks novērsta pārāk strauja nekustamā īpašuma nodokļa apmēra palielināšanās, 2018. un 2019.gadā samazinot iespējamo finansiālo slogu nekustamo īpašumu īpašniekiem, kā arī netiks pieļauta nesamērīga dzīvojamo telpu īres maksas paaugstināšanās.

Juridiskie pakalpojumi Rīgā

readvokati.lv